Ar secīgi grozot citu Eiropas valstu pievienoties līgumu un atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, papildināt ES. Šodien locekļu skaits Eiropas Savienības ir 28 valstis.

Turklāt vairākas valstis ir kandidātvalsts statuss - tas ir Īslande, Turcija un Maķedonija.

 

Par apvienošanu valstu vienotā struktūrā sākums iezīmēja parakstīšanu Vācijas Federatīvās Republikas,
Beļģijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Francijā un Itālijā 1951. gadā, un vienošanās par Eiropas, kas stājās spēkā 1952. gada jūlijā Ogļu un tērauda kopienas gadā.

25 Mar 1957, Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Luksemburgas un Nīderlandes parakstīja
līgumus par Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) un Eiropas izveidi
Atomenerģijas kopienas (Euratom).

1 Jan 1973 kopienā nāk Dāniju, Īriju un Apvienoto Karalisti.

1. janvāris 1981  Eiropas Kopiena pievienojās Grieķiju.

1. janvāris 1986 ES pievienojās Spāniju un Portugāli.

Jūlijs 1990 Malta un Kipra ir iesniegusi pieteikumu dalībai ES.

1. janvāris 1994 tika parakstīts Līgums par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ).

1994. gada marts-aprīlis, Polija un Ungārija pauda vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai.

1. janvāris 1995 ES pievienojās Zviedrijas, Austrijas un Somijas.

1 februāris 1995 ir kļuvusi par patiesi Eiropas nolīgumi starp ES un Čehijā, Slovākijā, Bulgārijā un Rumānijā.

1995. gada decembris  Slovākija, Igaunija, Lietuva, Latvija, Rumānija, Bulgārija iesniedza pieteikumu dalībai ES.

1996.gada janvārī Slovēnija un Čehijas Republika ir izteikušas vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai.

Jūlijs 1997 Eiropas Komisija publicēja Agenda 2000 programmu, kurā jautājums par ES paplašināšanos.

1998. gada marts sākums sarunas ar Kipru, Poliju, Ungāriju, Slovēniju, Igauniju un
Čehiju - ES kandidātvalstīm.

1. februāris 1999  stājās spēkā Eiropas Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Slovēniju.

Skatieties arī:   Ceļojums uz Grieķiju. Athens atrakcijas

1999. gada decembrī  Eiropas
Padome Helsinkos (Somija), tika nolemts sākt
sarunas par pievienošanos Rumānijas, Slovākijas, Latvijas, Lietuvas, Bulgārijas ES
un Maltu.

2000. gada janvāris Briselē
notika Starpvaldību konferenci, kas veltīta pievienošanās
Eiropas Savienības Maltā, Rumānijā, Slovākijā, Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā.

26. oktobris 2000 Parīzē (Francija) uzsāka darbību pirmā Rūpniecības foruma
jautājumā paplašināšanos. Dalība forumā piedalījās pārstāvji
no ES un kandidātvalstu iesaistīto valstu.

8 novembris 2000  Eiropas Komisija publicē regulārus ziņojumus par progresu, ko katra no kandidātvalstu progresu ceļā uz pievienošanos ES.

Eiropadomes Nicas laipni 2000 07-09 decembris, lai veicinātu procesu
sarunas ar kandidātvalstīm un atzinīgi vērtē centienus
, ka šīs valstis ir, lai izpildītu pievienošanās nosacījumiem uz
Eiropas Savienību. Padome pauda gandarījumu par progresu, ka Turcija ir sasniegusi īstenošanas
pievienošanās stratēģiju.

1 maijs 2004 Ungārija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Čehija un Igaunija kļuva par ES dalībvalstīm.

17. decembris 2005 Maķedonija kandidāts pievienoties ES. Noteikti termiņi attiecībā uz sarunu uzsākšanu ar Horvātiju pievienoties Eiropas Savienībai.

2007. gada 1. janvārī  Bulgārija un Rumānija kļuva par ES dalībvalstīm.

1 jūlijs 2013 Horvātija kļuva par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.

28. aprīlis 2008 oficiālu paziņojumu par iestāšanos Eiropas Savienībā iesniedza Albānija.

1972 1994. Divreiz rīkoja referendumu par pievienošanos Eiropas Savienībai Norvēģijā.
Pirmais referendums neizdevās, jo baidās sapārotajām ar ierobežotu
neatkarību, un otrā - ar lauksaimniecību.

Norvēģija,
Īslande un Šveice nav biedri Eiropas Savienības, bet ir daļa no
Šengenas zonas. Grenlande izstājās no Eiropas Savienības beidzās 1985.
gadā.



atstāt komentāru

Jūsu e-pasts netiks publicēts

Šī vietne izmanto Akismet surogātpasta filtru. Uzziniet, kā rīkoties ar savu datu komentārus .